Apvienotais lekciju konspekts sekojosam temam,
kas butiba runa par vienu un to pasu – Iekseja un Areja Harmonija it Visa

 

Ediens ka veiksmes atslega

 

Veseligs, harmonisks uzturs un uztura vide

 

Musu raksturs veido mus

 

Paris vardos par Ajurvedu un Vedam

 

 

Ta ka sis konspekts tiek pastavigi pilnveidots, korigets un papildinat, tad tas izmantojam tikai un vienigi personigai lietosanai apvienojuma ar tiesu komunikaciju ar konspekta autoru. To aizliegts nodot tresajai personai, pavairot, kopet vai parpublicet.  Konspekta autors nav atbildigs par tiesiem vai netiesiem zaudejumiem, kas varetu kadam rasties patstavigi praktizejot konspekta mineto. Pasa lasitaja pienakums ir saglabat veselo sapratu un sava personigaja dzive ieviest tikai tas darbibas un atzinas, kas saskan ar lasitaja skolotaju, atdzito sveto rakstu, autoritasu un svetu cilveku viedokli.

 

Lekciju konspektu gatavo: Vediskais psihologs un
personibas izaugsmju grupu treneris Janis Ozolins

9482277, 6326091, Bh.Janis@inbox.lv, www.lotoss.com  

 

Privatprakse: Kr.Valdemara 57/59-23; info@nlp.lv, www.nlp.lv

 

Obligata iepriekseja pierakstisanas

 

Pedejas izmainas: 2006. gada 18. janvari.

 

Par temu plasak:

www.torsunov.ru, www.sanga.lv

 


Saturs

Ievads. 3

1.     Ediens un veiksme. 4

No ka buvets musu rupjais kermenis?. 5

Par edienu un uzticesanas. 5

Tris uzticesanas modeli. 6

2.     dala - Vedas un Ajurveda. 7

Ta ka Ajurveda ir Vedu atzars, paris vardos par Vedam ka tadam. 8

Kas ir bagatiba Vediska skatijuma?. 8

Apgustot Vedas janem vera galvenie izaugsmes sturakmeni: 8

SAMSARA – dveseles muzigums un pardzimsana. 8

Materialais kermenis un ta maina. 9

Kadel tiek veltita uzmaniba Vediskam skatijumam uz dzivi?. 10

Ar Ajurvedas palidzibu var piemeklet, detalizet individualu dzives modeli. 10

Paris vardos par to, kas ir skolotajs, vaditajs, arsts no Vediska viedokla?. 10

Ciesanas un degradacija. 11

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?. 11

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?. 11

3.     dala – Gara stavoklis jeb Noskanojums. 12

Kadi ir gara stavoklu likumi?. 13

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?. 15

Gara stavokla saistiba ar edienu un esanas vidi 16

Gara stavokla saistiba ar gimeni un partnerattiecibam... 17

Gara stavoklu izpausmes saistiba ar 26 svetas personibas ipasibam. 18

Pastav 26 svetas personibas iezimes, jeb rakstura ipasibas. 20

Ka ar Ajurvedas palidzibu var ietekmet, uzkrat vai izskiest sis GUNAS?. 20

4.     dala – Paris vardos par berniem Vediska skatijuma. 20

Kapec mes vispar piedzimstam materialaja pasaule, uz zemes?. 20

Vecaku pirmais pienakums pret bernu. 21

Ko darit, lai harmonizetu savstarpejas bernu un vecaku attiecibas?. 21

5.     Izmantota literatura un citi informacijas avoti 22

6.     Pielikumi un pleves. 22

Mazliet par konspekta autoru. 22

6.1.      Vediska dieta. 24

6.2.      Vedisko pirmelementu izpausmes. 26

6.3.      Slimibas un to simptomi 27

7.     Jaieliek vel teksta. 28

7.1.      Vardu skaidrojumi: 28

7.2.      Mahabharatas citati 29

 


Ievads

 

Lekciju konspekts sagatavots pateiciba un pazemiba skolotajiem Vina Dieviskai Zelastibai A.C. Bhaktivedanam Svami Praphupadam, Bhakti Vigyanam Gosvami, Dr. Olegam Torsunovam, saskana ar vinu gramatam, lekcijam, diskusijam un citiem avotiem. Tapat pasakos ikvienam skolotajam, ko Dievs dod. Sena Dao gudriba maca "Nav  draugu vai ienaidnieku. Katrs ir skolotajs, kas maca ka darit un no kadas darbibas izvairities". Paldies ikvienam, ar kuru satiekos dzives cela. Esmu atverts ikvienam Jums kalpot, dodot to, ko dod caur mani Dieva Augstaka personiba.

 

Uzrakstit, tas ir apzinatak izprast sevi, savu dabu, raksturu, ricibu. Rakstisanas laika mes esam spiesti noformulet savas domas ta, lai tas spetu pierakstit. Sis materials ir lekciju konspekts, kas palidz ieprieks pardomat un sagatavoties kalposanai. Tai pat laika sis teksts vel ir jels un varbut sarezgiti uztverams bez mutiska skaidrojuma. Ta publiskosanai ir sekojosi merki:

u      Lai pec lekcijas, klausitajam velreiz ir iespeja parlasit to, ko esam runajusi, ieraugot citus akcentus, kas varbut konkretaja lekcija nav paradijusies;

u      Tiem, kuri nav klausijusies konkreto lekciju, ir iespeja gut kaut kada prieksstatu par jautajumiem, kas tiek apskati praktiskajas nodarbiba un seminaros, talak pasiem pienemot lemumu – petits vai pagaidam vel attureties no siem jautajumiem.

 

 

Meditacija, ieklausisanas iekseja un areja klusuma skana un lugsana palidz harmonizet passajutu un noskanoties kopejai sadarbibai un dialogam. Tadel tiksanas reizes tiek sak un noslegtas ar klusumu, meditaciju un pateicibas lugsanu.

 

Sakums: Lugums apsesties erti, ieklausities areja, tad iekseja klusuma skana, laujot ap sevi un sevi izjust klusumu...

 

Milais Dievs, milestiba un pazemiba ludzamies,

Esi seit klatesoss, nolaidies sava Dieviskaja zelastiba.

Skaties caur musu acim,

Klausies caur musu ausim,

Runa caur musu mutem,

Palidzot mums sniegt milestibu un atbalstu ikvienam.

GONNNNNNNNNNG-----------------------------

 

Noslegums: Lugums apsesties erti, ieklausities areja, tad iekseja klusuma skana, laujot ap sevi un sevi izjust klusumu...

 

Milais Dievs, milestiba un pazemiba pasakamies par Tavu klatbutni,

Paldies par Tavu Dievisko zelastibu, milestibu un siltumu.

Skaties caur musu acim,

Klausies caur musu ausim,

Runa caur musu mutem,

Palidzot mums sniegt milestibu un atbalstu ikvienam.

GONNNNNNNNNNG-----------------------------


 

1.       Ediens un veiksme

 

Aktivizacijas faze – jautajumi pardomam:

  1. Kas pec Jusu domam ir veiksme?
  2. Ar ka palidzibu, kadiem lidzekliem iespejams ietekmet veiksmi velamaja virziena?
  3. No ka veidojas cilveks?
  4. Kas veido ap cilveku apkartejos notikumus?

 

Aktivizacijas uzdevums:

  1. Panemiet divas baltas lapas, krasainos zimulus vai kritinus.
  2. Uz pirmas lapas viena puse uzzimejies un apraksties to, ko Jus katrs individuali estu nakamo 24 stundu laika, ja tikai un vienigi sim procesam Jus varat izmantot lidz 100 miljardiem latu. Naudu izzud pec nolikta laika. Par esanu pardomajas visplasakos un sikakos aspektus:
    1. Vai butu pauzes starp esanam, vai estu visu laiku no vietas? Ja butu pauzes, tad cikos butu katra edienreize un cik ta ilgtu?
    2. Kura vieta Jus estu? Siki iezimejiet, valsti, rajonu vai pilsetu, apstaklus, apkart redzamo?
    3. Detalizejiet tiesi ko un ka estu katra edienreize?
  3. Uz pirmas lapas otra puse uzzimejies un apraksties to, ko Jus katrs individuali edat ieprieksejo 24 stundu laika. Gadijuma, ja Jums patreiz ir gavenis, tad ko Jus edat pedejas 24 stundas pirms gavena. Par esanu pardomajas visplasakos un sikakos aspektus:
    1. Vai bija pauzes starp esanam, vai edat visu laiku no vietas? Ja bija pauzes, tad cikos bija katra edienreize un cik ta ilgtu?
    2. Kura vieta Jus edat? Siki iezimejiet, valsti, rajonu vai pilsetu, apstaklus, apkart redzamo?
    3. Detalizejiet tiesi ko un ka edat katra edienreize?
  4. Uz otras lapas viena puse uzzimejies un apraksties to, ko Jus katrs individuali daritu nakama gada laika, ja sai bridi vinnetu 100 miljardus latu. Izjuties un pardomajies visplasakos darbibas aspektus:
    1. Kur darbotos? Ko daritu? Ko daritu ar naudu? Un jebkurus citus aspektu: sajutas, izjutas, cilvekus sev apkarts...
  5. Uz otras lapas otra puse uzzimejies un apraksties to, ko Jus katrs individuali darijat gada laika lidz sim bridim. Atsauciet atmina, izjuties un pardomajies visplasakos darbibas aspektus:
    1. Kadas un kad bijusas veiksmes sai laika?
    2. Kur darbojaties? Ko darijat? Un jebkurus citus aspektu: sajutas, izjutas, cilvekus sev apkarts...
  6. Izvelas sev pari ar kadu no metodem.
  7. Tad paros parruna tik ko darito.
    1. detalizeti izstasta otram par katru punktu;
    2. salidzina, cik liela ir dinamika starp esoso situaciju un velamo gan viena, gan otra situacija;
    3. savstarpeji meklet un parrunat kadas kopsakaribas starp esanu un darbibu;
    4. kapec man ir tada atskiriba vai lidziba starp velamo un realo?

 

Pirma uzdevuma nosleguma refleksija visiem kopa.

 

Merkis: Sai dalai izvirziti mums kopeji merki:

1.      Izjust un parrunat ediena un veiksmes kopejas likumsakaribas.

2.      Samazinat disharmoniskas esanas spriedzi, atbrivojot resursus (energiju un telpu) veiksmei.

3.      Ieraudzit realas darbibas, ka ar ediena un ediena vides palidzibu var tuvinat veiksmi.

 

Iztirzajuma faze:

 

No ka buvets musu rupjais kermenis?

Ja jau mes runajam par esanas un veiksmes mijsakaribam, tad paris vardos par esanu. Sodienas zinatne ir atdzinusi, ka ik mirkli mirs un rodas miljoniem sunu. Viss cilveka kermenis ik pa 7 gadiem pilniba nomainas. Sai nomainas procesa vajadziga energija un materialie resursi, ko liela mera mes sanemam ar esanu. Tas ir Dieva brinums, ka nograuzts burkans parversas par smadzenu sunam. Ka izdzerta piena kruze klust par stilba kaulu. Brinums. No ta izriet, ka sai vecuma, pedejo septinu gadu laika mes katrs pats nosaciti labpratigi esam sevi novietojusi tadus resursus ar produktu palidzibu, lai sads butu musu kermenis. Si musu kermena rupja materija ap sevi kondense atbilstosus cilvekus un notikumus, ka ari Veiksmi, Laimi un Labklajibu. Ir rupjas materijas, piemeram majas, kuras nak cilveki un pienes pilnas ar labumiem. Ir tadas, kuras regulari apzog, iztukso.

 

Par edienu un uzticesanas

Uzticesanas ka viena no likumsakaribam veido visu musu dzivi, tai skaita esanas paradumus. Apzinoties un harmonizejot uzticesanos, iespejams harmonizet ari musu esanas paradumus.

 

Ta ka dazados avotos ir dazadi traktets uzticesanas jedziens un ikdiena to lieto ar diezgan atskirigu izpratni, tad apvienojot augstak minetos viedoklus, tiek ieviesta viena precizeta uzticesanas jedziena definicija un izpratne, uz kuras balstas sis zinatniskais darbs:

Uzticesanas ir attieksme un darbiba, kura cilveks pienem sajutas un izjutas. Atkariba no tam uzsak vai partrauc, attista vai bremze savu ricibu konkretaja virziena. Tuvakie vardi latviesu valoda: palausanas, pienemsana. Jedziens citas valodas: kr. äīāåš÷čāīńņś, angl. confidence, vac. vertrauen.

 

Uzticesanas darbibas pamata ir cetras lidzvertigas prasmes, kuras iespejams izdalit atseviski un apzinati attistit:

·        prasme pienemt;

·        prasme dot;

·        prasme lugta;

·        prasme atteikt.

Ideali, ja visas prasmes attistitas lidzvertigi. Reali katram no mums kada no prasmem ir izteikti vaji vai stipri, lidz ar to disharmoniski attistita. Ir noverojamas iespejamas indikacijas, ar kuram var noteikt disharmoniski attistito prasmi. To apzinoties, var harmonizet so prasmi un tadejadi harmonizet uzticesanos kopuma:

·        prasme pienemt vai atnemt – jutas apdalits, nabadzigs, ka visa pasaule vinam parada, izzudusi sata un apmierinatibas sajuta, ka rezultata veidojas piekersanas un savu tiesibu un piederibas sajuta uz to, ko ir iekarojis. Iespejams, ka sada prasme disharmoniski attistas, ja cilvekam ilgstosi ir atnemts vai zudis tas, ko vins uzskata par savejo.;

·        prasme dot vai uzspiest – jutas gudraks, zinosaks, bagataks, paraks par apkartejiem, parada visai pasaulei, ka rezultata veidojas izteikta ziedosanas, uzupuresanas un sevis uzspiesana apkartejiem, lai pienemtu vinu. Iespejams, ka sada prasme disharmoniski attistas, ja cilveks ir cildinats un ipasi izcelts no apkartejo vidus, vai ari sanemis resursus, ko uzskata par svesiem.;

·        prasme lugta vai pieprasit – jutas tukss, nabadzigs, bezcerigs, ka rezultata parazite uz citu rekina. Iespejams, ka sada prasme disharmoniski attistas, ja cilveks ir ilgstosi uzturets, sanemis citu cilveku auglus bez sava ieguldita darba.;

·        prasme atteikt vai noliegt – jutas vientuls, atstumts un noraidits, izjut bailes no izmantosanas, bailes veidot dzilakas un noturigakas attiecibas ar apkartejiem, ka rezultata megina izdzivot bez apkartejo milestibas un atbalsta. Iespejams, ka sada prasme disharmoniski attistas, ja cilveks ilgstosi sanemis atteikumus.;

·        kada no prasmem, kopejas iezimes – jutas apjucis, “izmests no laivas”, sajukusi vertibu izpratne un pasam gruti saprast ko velas, pazaudejis ieksejo centru. Ka rezultata savu harmoniju un laimi mekle arpuse, to velas sanemt no citiem, no malas.

 

Vel izskir divus, saistitus uzticesanas veidus:

·        iekseja uzticesanas – tad, ja cilveks uzticas pats sev;

·        areja uzticesanas – tad, ja uzticas arejiem faktoriem.

 

Pec autora domam, cilveks jutas saskana ar sevi un socialo vidi tad, ja sie uzticesanas veidi ir harmonija. Ja izcelas viens uzticesanas veids, veidojas galejie varianti:

·        izteikta iekseja uzticesanas, vaja areja uzticesanas – cilveks atsvesinas no apkartejas pasaules, klust izteikti egoistisks un paspalavigs, veidojas konflikti ar apkartejiem;

·        izteikta areja uzticesanas, vaja iekseja uzticesanas – pazeminas pasvertiba, ticiba saviem spekiem, akli pienem arejos apstaklus, biezi tiek izmantoti no apkartejiem.

 

Vel izskir primaro un sekundaro uzticesanas veidu, kuri izpauzas galejas situacijas. Piemeram, loti riskanta dzives bridi kads uzticas tikai un vienigi sev, cits Dievam, veiksmei, liktenim, veselajam sapratam utt.

 

Vel uzticesanas sadalas attieciba no manam, ko primari izmanto: redze; dzirde; tauste; oza; garsa. Piemeram, skersojot ielu, lielaka dala cilveku uzticas savai redzei un apskatas, vai kads transporta lidzeklis var traucet ielas skersosanu. Ir ari cilveki, kas, skersojot ielu, primari uzticas savai dzirdei, kaut ari redze ir pilniga kartiba. Ieklausas, vai kads var traucet skersot ielu, un. bez skatisanas un abam pusem veic savu darbibu. Ja cilvekam

 

Tris uzticesanas modeli.

Psihologija plasi atziti ir tris teoretiskie uzticesanas modeli, kas raksturo uzticesanas attieksmi un darbibu. Ar laiku sis modelis nogulsnejas arvien dzilak berna kermeni un ietekme talako berna, velak pieaugusa ricibu. Rezultata arvien grutak mainits savu uzticesanos. Tomer apzinoties uzticesanas savu modeli, iespejams to apzinati ietekmet individuala cela vai sadarbiba ar atbilstosu specialistu.

 

Pirmaja modeli raksturiga harmoniska uzticesanas. Uzticiba veidojas, ja vecaki ir klat un atsaucas ik reizi, kad berns prasa atbalstu, zaudejot drosibu vai izjutot bailes no situacijas, kas nav zinama. Tiesi vecaku klatesiba, atsauciba, prognozejamiba un izprotosa attieksme saubigas un emocionala diskomforta situacijas berna rada velmi izpetit pasauli, apkartejiem uzticoties. Atbalstosa darbiba stimule berna talako pasattistibu un izaugsmi. Berns izjut parliecibu, ka uzticoties un palaujoties uz sevi un apkartejiem var drosak, ka rezultata emocionali patikamak izzinat pasauli.

 

Otraja modeli raksturiga nedrosiba un saubas – uzticeties vai neuzticeties. Sads attiecibu modelis veidojas situacijas, kad vecaki nav prognozejami, jo tikai reizem izrada atbalstu un iejutibu. Tas rada trauksmes un atstumtibas izjutu, jo bernam pastavigi spiests nodrosinaties un parliecinaties, vai atbalsts tiks sniegts. Tomer kopuma berns joprojam ir gatavs uzticeties. Diemzel dala vecaku sadu attiecibu modeli, kura berna tiek uzturetas bailes no atstumsanas, izvelas ka disciplinesanas un kontroles mehanismu.

 

Tresaja modeli raksturiga trauksmaina noslegtiba, kas izpauzas ka pilniga neuzticesanas un parlieciba par atteikumu atbalstit. Berns jutas atstumts un noraidits. Rezultata cilveks megina izdzivot bez apkartejo milestibas un atbalsta, saprotot, ka pasaule ir viens un apkartejiem nav iespejam uzticeties. Sads attiecibu modelis veidojas ilgstosa laika izjutot atkartotu atteikumu sajust, atbalstit un izprast bernu.

 

Tris pieminetie uzticesanas modeli veido noteiktu stilu, ka savstarpejas attiecibas cilveks rikosies. Uzticesanas ir viens no butiskakajiem faktoriem cilveku komunikacija. Uzticesanas ir trausla personiskas emocionalas pieredzes sastavdala, tomer vienlaikus ari motivejosa un speciga mobilizejosa savstarpejo attiecibu sastavdala. Ta ka cilveki dzivo sabiedriba, kur lielakoties sasniedzot personigos merkus cilveki savstarpeji sadarbojas, tad uzticesanas prasmei ir kritiska loma cela uz ieceretiem merkiem. Ja vecaki apzinas un harmonize savas un savu bernu personibas ipasibas un uzticesanas prasmes, tad tas ir svarigs solis efektivas komunikacijas izpratnes un prasmes veidosana, ka ari komunikacijas kompetences pilnveidosana. Izjutot uzticesanos, cilveki var mainities un reizem paveikt ari maz iespejamo.

 

2.       dala - Vedas un Ajurveda

Aktivizacijas faze – jautajumi pardomam:

  1. Kas pec Jusu domam ir veseliba?
  2. Ar ka palidzibu, kadiem lidzekliem veselibu iespejams ietekmet velamaja virziena?
  3. Kas ir absoluta Laime?
  4. Ar ka palidzibu, kadiem lidzekliem iespejams izjust absoluto Laimi?

 

Merkis: Sai dalai izvirziti mums kopeji merki:

4.      Kaut par pus soliti noiet tuvak absolutai Laimei – saskatit sava dzive praktiski izdaramas darbibas sim merkim;

5.      Gut kaut kadu prieksstatu par jautajumiem Vedas un Ajurveda;

6.      Ieraudzit realas darbibas, ka ar Ajurvedas palidzibu var tuvoties absolutajai Laimei.

 

 

Iztirzajuma faze:

Vards Ajurveda sanskrita veidojas no diviem saknes vardiem: Ajur – dzive, Vedas – zinasanas, ta atsedzot si varda pamatideju a Ajurveda – dzives zinasanas un zinasanas par dzivi. Ajurveda ir vedisko zinatnu atzars, kurs sikak peta cilveka raksturu, ta ipasibas, uzturu – ka minetais ietekme cilveka dzivi, passajutu, lietas un notikumus ap vinu.

 

Ajurveda – cels un dzives veids – harmonija it visur un visa

 

Ta ka Ajurveda ir Vedu atzars, paris vardos par Vedam ka tadam.

Pats vards “Veda” tulkojuma no sanskrita nozime zinasanas, svetie raksti, Dieviskas zinasanas. Tas ir praktiskas zinasanas, ka dzivot, ka but Laimigam, Veselam un Bagatam. Ka but harmonija ar Dievu, apkartejiem un sevi. Vedas izskaidro kopejo pasaules uzbuvi, likumus, likumsakaribas, kas ietekme pasauli un aizsauli. Vedas ir daudzas un dazadas sadalas, kas apraksta, peta, analize jebkuru dzives norisi, kuru mes vien varam un nevaram iedomaties. Vedas pamata runa par moralu, etisku, tikumisku, ta teikt, par Dievisku dzivi. Vedas varetu izdalit divus novirzienus:

u      Ko darit, lai es butu Laimigs, kadi ir mani pienakumi;

u      Ko darit, lai palidzet apkartejiem.

Jebkura bridi mums ir tiesibas mainit individualo dzivi, rekinoties ar apkartejiem.

Runajot par palidzibu citiem, ta ir loti smalka darbiba, ar loti smalkiem prieksrakstiem, ka to darit.

 

Kas ir bagatiba Vediska skatijuma?

Bagats ir tas, kuram pietiek, nevis tas, kuram ir vairak ka apkartejiem. Sai skatijuma “vecmamina, pensionare” var but daudz bagataka par “miljonaru”. Un vel visu laiku dalities ar berniem, mazberniem un apkartejiem savos ietaupijumos.

 

Apgustot Vedas janem vera galvenie izaugsmes sturakmeni:

u      Skolotaja maceklu pecteciba sakot no pasa Dieva Augstakas personibas;

u      Svetie raksti;

u      Svetu cilveku darbiba un personigais piemers.

Ja minetas pozicijas ir, tad iespejams sasniegt absoluto Laimi, ja kada iztrukst, tad loti viegli iespejams kludities un sasniegt absoluti pretejo – gribejas ka labak, sanaca ka sliktak.

 

SAMSARA – dveseles muzigums un pardzimsana

Vedas par dveseli teikt sekojosais: Dvesele nav sis pasaules daudzveidibas radita. Dvesele ir pretejas dabas ka si vieliska pasaule. Dveseles ipasibas ir nematerialas. Pati dziva butne ir dvesele.”

 

Mes, ka personibas esam muzigas dveseles. Kad cilveks nomirst, tad faktiski nomirst tikai sis personibas areja caula – materiala miesa. Dvesele, kura atbrivojusies no kermeniskajam saitem nonak jauna kermeni un turpina savu pastavesanu.

 

Ka iemiesota dvesele saja kermeni pariet no bernibas uz jaunibu un vecumu, ta naves bridi vina pariet cita kermeni. Cilveku ar skaidru un mierigu pratu sadas izmainas nemaldina.”

“Kas dzimis, tas noteikti mirs; kas miris, tas noteikti piedzims atkal. Tapec nebedajies un pildi savu neizbegamo pienakumu.”

“Cilveks nogerbj vecas dranas un ieterpjas jaunas; ari dvesele pametusi vecos un nederigos materialos kermenus, ieiet jaunos.” (Bhagavad-gita 2.13, 2.27,  2.22.)

 

Ta turpina savu pastavesanu dazados dzivibas veidos – mineralos, augos, zivis, kukainos, dzivniekos, un cilvekos. Sada iemiesosanas atkariga no dveseles pieredzes un velmem. Piemeram, ja cilveks dzivo ka dzivnieks – nekopj sevi, ir egoistisks, nerupejas par savu garigo attistibu utt. tad pec sis dzives vins sanem savam apzinas limenim atbilstosu dzivibas formu, iznemot cilvecisko.

 

Vedas saka, ka kopuma, sini Visuma ir 8 400 000 fiziskas dzivibas formas un visas sinis formas majo vienada muziga dvesele. Vedas ir mineti sadi skaitli:

 

400.000      cilvekveidigas formas, jeb humanoidi

900.000      udens dzivibas formas

1.100.000   kukaini un (presmikajusciesja)

2.000.000   augi

3.000.000   cetrkajainie (dzivnieki)

1.000.000   putni

 

Materialais kermenis un ta maina.

No humanoidiem (cilvekveidigajiem) un tikai viena forma, ko mes sava valoda saucam par cilveku. Saskana ar Vedam, cilveks ir viena no zemakajam humanoidu formam: “papusei dzivnieks, papusei cilveks”, tadel tik pazistami mums ir dzivnieciskas velmes, ko saucam par instinktiem. Tas ir velmes, kas valda par mums, valda par sapratu, tikumu, morali un etiku. Daudzas no tam butnem, ko min mitos, legendas, nostastos un pasakas: ruki, dzini, raganas, gari, spoki – ir absoluti realas un klatesosas butnes, nu kuram daudzas ari siki un smalki aprakstitas vedas. Gandriz katrs no mums ir izmantojis iespeju dziva kermeni piedzimt un nomirt dazus tukstosus reizu izbaudot dazus tukstosus dzivibas formas. (Paradu un palaizu apkart Bhagavad-gitu ar cilveku pardzimsanas bildi). Saskana velmem, ko izjutam sai kermeni, mes sanemam nakamo kermeni, kas ir daudz pilnvertigaks, lai istenotu musu ieprieksejas velmes. Piemeram, ja man LOTI PATIK gulet, ja es diennakti pastavigi gulu vairak ka 6 stundas, ja man patik velu (pec 22:00) iet gulet un velu (pec 6:00, pec saullekta) celties, tad man ir loti liela iespeja, ka nakamo, sanemt laca kermeni, lai varetu gulet pusgadu no vietas. Tapat sai dzive. Katru mirkli mirst un dzimst miljoniem sunu, zinatne ir pieradijusi, ka cilveka viss kermenis pilniba nomainas ik pa 7 gadiem, ka rezultata musu kermenis arvien vairak specializejas, arvien vairak pielagojas, lai mes varetu izjust tiesi to Laimi, Baudu, Vidi, kuru mes velamies. Ta piemeram sportists vai alpinists gadiem trenejoties pielago savu kermeni tiesi tadiem vides apstakliem, lai varetu izjust to Laimi, ko vins velas: milzigu parslodzi, stresu, pargurumu lai varetu gut mirkla prieku: iegutu labu rezultatu sacensibas vai sasniegtu cienijamu virsotni kalnos.

 

Cilveks, kurs vairo un mekle dzive “labas”, “pozitivas”, “gaisas” puses, septinu gadu laika sanem tadu raksturu un kermeni, lai “labais”, “pozitivais” un “gaisais” vina dzive butu vairak. Savukart cilveks, kurs mekle sevi un/vai citos “slikto”, “negativo”, “tumsu”, septinu gadu laika sanem tam atbilstosu raksturu un kermeni, lai sevi un citos “slikto”, “negativo” un “tumso” varetu izjust parparem (matematiskais princips sikaks aprakstits otraja dala) Tads ari ir veselibas un slimibas pamatprincips, ko izmanto Ajurveda.

 


Mes esam tadi, kads ir musu raksturs

 

Ko par esanu saka latviesu tautas dziesmas:

 

Laudis eda, laudis dzera, Dievs aiz loga klausijas,

Dievs aiz loga klausijas, vai ar vinu piemines. (19338)

 

Maza maza istabina, jauka jauka dzivosana:

Dievins eda launadzinu baltajos skivisos. (54734)

 

Ko par esanu saka Dievs caur Bibeli: (1. Moz. 1:27-29.) 27 Un Dievs radija cilveku pec Sava tela, pec Dieva tela Vins to radija, virieti un sievieti Vins radija. 28 Un Dievs tos svetija un ... 29 ... sacija: “Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes seklu, kas vien ir zemes virsu, un visus kokus, kas auglus nes, kam sekla sevi: tie lai jums butu par edamo. ...”

 

Ko par esanu saka Dievs caur Bhagavad-Gitu: (9.26-27.) 26 Ja kads Man no sirds piedava lapu, puki, augli vai udeni, tad Es tos pienemu. 27 ..., lai ko tu ari daritu, lai ko tu estu, lai ko tu piedavatu vai atdotu ... – visu dari ka ziedojumu Man.

 

Kadel tiek veltita uzmaniba Vediskam skatijumam uz dzivi?

Tadel, ka ja Ajurvedu atrauj no Dieva personibas, no Vedam kopuma, tad tas ir tapat, ka lietot elektrisko puteklu suceju bez elektribas. Protam, ka ar tadu suceju bez stravas iespejams pabirstet puteklus pa paklaju, iespejams pastumdit gruzus pa gridu, tacu ar elektrisko puteklu suceju bez elektribas nav iespejams iztirit maju, tapat ar Ajurvedu bez apzinatas Dieva klatbutnes nav iespejams iztirit musu kermeni no gruziem un dzivi kopuma veidot par harmonisku un laimigu vidi.

 

Ar Ajurvedas palidzibu var piemeklet, detalizet individualu dzives modeli.

Piemeklet dzivesveidu ar kura palidzibu cilveks var izjust Laimi un Harmoniju. Cilvekam piemit tikai viena absoluta briviba – ta ir musu attieksme par sevi, apkartejiem notikumiem, lietam, paradibam, dzivam un nedzivam butnem. Ajurveda dod iespeju pasauli ieraudzit tadu, kada ta ir. Saskana ar Ajurveidu cilveks veidots no pieciem materialajiem elementiem (telpa, gaiss, uguns, udens, zeme) un tris smalkajiem elementiem (prats, saprats, viltus ego). Sos elementus mes varam sajust ar prata smalko kermeni, ka ari daleji tos var sajust ar pieciem manu organiem vai darbibas sferam – TANMATRAM. (Izliek pirmelementu tabulu kopa ar manu organiem.

 

Ajurvedas pamatprincips ir lidzigs pievelk lidzigu. Retos gadijumos tiek izmantots lidzigs pievelk preteju.

 

Paris vardos par to, kas ir skolotajs, vaditajs, arsts no Vediska viedokla?

Butne, kas beznosacijumu zelastiba otram atdod savu labo darbu auglus, ka ari uznemas dalu no otra karmas. Patiesi veiksmigs skolotajs, vaditajs, arsts, var but tikai tas, kurs velta sevi Dievam, ikdiena praktize kalposanu Dieva kalpiem un Dievam. Ar vardiem “patiesi veiksmigs” tiek domats tada butne, kura:

u      spej palidzet otram pasam risinat savu problemu celonus, ne tikai no malas atrisinat tos vina vieta;

u      palidzesanas rezultata spej pats klut Laimigaks, veselaks un harmoniskas;

u      spej atbalstit otra tuvosanos Dievam;

u      ari pec palidzesanas spej pildit savus individualos pienakumus:

o       attiecibas ar Dievu;

o       attiecibas ar skolotajiem;

o       gimene;

o       attiecibas ar vecakiem;

o       attiecibas ar draugiem;

o       citus pienakumus un pasa uznemtas saistibas.

 

Jebkuras komunikacijas ir raksturu apmaina, lidzigi ka savienotajos traukos. It seviski tas izpauzas gimenes dzive, arstejoties, palidzot macities, intimas attiecibas un kopigi edot. Jebkurs cilveks briziem ienem jebkuru no sim lomam: skolotajs, vaditajs, arsts.

 

Ciesanas un degradacija.

Saskana ar Vedam, ir tikai viens ciesanu celonis – nav skaidrs, kur ir ista laime. Jebkuras dzivas butnes, tai skaita cilveka pamata ir tieksanas pec Laimes. Mes tiecamies uz to Laimi, ko izprotam, spejam iedomaties. Vairak ka 90% no zemes cilvekiem sobrid tiecas uz materialo laimi: naudu, varu un baudu. Vedas runa, ka pastavigu Laimi iespejams atrast tikai un vienigi garigaja pasaule. Ja to spej patiesi izjust, tad tas ir galvenais solis, lai samazinatu ciesanas, preteji saskana ar degradacijas likumiem ciesanas arvien izteiktak palielinas: satraukums, veselibas, attiecibu, darba problemas. Pec laika jau izmainas apzinas stavoklis un izpratne par laimi. Izmainas izpratne par normu. Skaidrs, ka galvai darba jasap – norma! Ta tacu ir jabut! Ta tacu ir viesiem! Es neesmu nekads iznemums!

 

 

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?

Tie izpauzas tikai un vienigi tad, ja cilveks ir noversies no Dieva. Slimibas simptomi un slimibas ir bridinajuma un aizlieguma zimes uz musu dzives cela:

u      slimibas simptomi ir “bridinajuma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak bistami”, “Straujs likums”, “Likumains cels”.

u      slimibas ir “aizlieguma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak ta iet aizliegts”, “Augstpratigajiem talak aizliegts”, “Lepnajiem talak aizliegts”.

 

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?

Tie izpauzas tikai un vienigi tad, ja cilveks ir noversies no Dieva. Slimibas simptomi un slimibas ir bridinajuma un aizlieguma zimes uz musu dzives cela:

u      slimibas simptomi ir “bridinajuma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak bistami”, “Straujs likums”, “Likumains cels”.

u      slimibas ir “aizlieguma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak ta iet aizliegts”, “Augstpratigajiem talak aizliegts”, “Lepnajiem talak aizliegts”.

 

Jautajumi, atbildes, diskusijas, debates:

 


3.       dala – Gara stavoklis jeb Noskanojums

 

Aktivizacijas faze – jautajumi kopejam pardomam un parrunam:

  1. Iedomasimies, ka norisinas notikums, kas nav atkarigs no mums, piemeram list lietus tai bridi, kad pec musu domam tas vismazak vajadzigs. Kas nosaka musu reakciju?:

u      Esam neitrali un patikami parsteigti, ka tik peksni vareja mainities laiks un mums atkal ir iespeja tam pielagoties;

u      Esam parnemti savam domam un planosanu, ka lietu pat nepamanam;

u      Esam neapmierinati un saigusi, ka vienmer list visnepiemerotakaja laika, un mums bus tadel jagroza savi plani.

  1. Ja tomer tas lietus list un mes gribam krist pesimisma. Ar kadiem panemieniem iespejams parvaret so pesimismu un ar pozitivu skatu uz dzivi pielagoties jaunajiem apstakliem, kas izmanijusies “neprasot mums atlauju”?

 

Referata merkis: Sai dienai izvirziti mums sekojosi kopeji merki:

  1. Tuvak iepazities ar Ajurvedu;
  2. Tuvak iepazit “gara stavoklu” izpausmes, kas nosaka musu attieksmi par notiekoso;
  3. Izzinat un praktiski izmeginat iespejas mainit savu garastavokli.

 

Iztirzajuma faze:

Ka jau tika akcentets sakuma, pozitivu vai negativu, optimistisku vai pesimistisku attieksmi pret notikumu rada musu noskanojums pret pasu notikumu. Noskanojumi jeb ipasibas saskana ar vedam ir tris veidu: skaidriba, kaisliba un tumsiba. Konkreta laika momenta ipasibas summejas pec vektorialas algebras principiem, nemot vera musu ieksejo noskanojumu arejo notikumu noskanojumu. Nosaciti, ja mes esam iemilejusies un mums ir loti labs noskanojums, tad lietus pastaigai ar iemiloto cilveku nav trauceklis, tacu ja jau mums ta ir riebums pret kartupelu lasisanu, tad paris lietus piles var pielikt galejo punktu, izjutot realu riebumu pret kartupelu lasisanu, ciemosanos pie vecakiem, rudeni un pat pret kartupeliem ka tadiem. Ikdiena ir bijusi iespeja dzirdet tadas frazes:

u      Katru reizi, kad par “vinu”, jeb “to” iedomajos, man klust tik silti, jauki, patikami ap sirdi! Dzive ir tik briniskigi!

u      Man tas “...” riebjas un viss, pat nezinu isti no ka. Katru reiz, kad “vinu” vai “to” ieraugu, man klust nelabi, garastavoklis sabojats uz visu dienu.

Kas tas ir, kas tik peksni spej izmainit musu garastavokli jebkura virziena. Vedu skatijuma tas ir noskanojums, kurs piemit mums un it jeb kam, ko vien spejam un nespejam vel sobrid iedomaties. Katra ir noskanojums, un kontaktejoties, sie noskanojumi saskaras un rada mums gan garigas, gan absoluti fiziskas reakcijas kermeni. Momenta var izmainities musu noskanojums absoluti preteja virziena, ja arejais noskanojums ir stipraks par musu ieksejo. Sis izmainas var pavadit fiziskas izmainas kermeni:

u      garastavoklis: pat vards jau mums rada atbildi: gara un stavoklis, musu gars nonak pavisam cita stavokli;

u      pulss, sirdsdarbiba, asinsspiediens. Ieraugot vai iedomajoties vien, cilveki pat:

o       nosarks, nobale;

o       nogibs vai zaude samanu;

o       piedzivo infarktu vai insultu.

u      kermena temperatura – nosalst, parnem drebuli vai klust karsti.

u      elposana;

Noskanojumam paklauta it visa cilveka fiziologija, un tas piemit visai materialajai pasaule, kas tiesa un netiesa veida mus ietekme, saskaroties ar ieksejo noskanojumu.

 

Vai mums iespejams ietekmet so gara stavokli? Ja, ir.

Ko darit, ja jau vinam ir tik liels speks un noteiksana par mums? Rekinaties ar vinu. Vairot mums patikamo, tuvo, milo, harmonisko noskanojumu un izvairities no mums traucejosa noskanojuma izaicinasanas un piesauksanas. Tajas dzives situacijas, kur mums ir izvela, uzkrat to noskanojumu, kas mums ir tuvaka, lai brizos, kad mums nav izveles, varam balanset situaciju ar ieksejo noskanojumu palidzibu.

 

Kadi ir gara stavoklu likumi?

Ka jau mineju, no Vediska viedokla ir tris veidu noskanojumi, materialas dabas ipasibas:

u      skaidriba (SATVA) - harmonija, balanss, optimisms, velme dzivot, laime, lidzsvars, miers, merka baidisana, klusuma skana;

u      kaislibas (RADZAS) - disharmonija, disbalans, dinamika, tieksanas un merki, transformacija, kustiba;

u      tumsiba (TAMAS) - nezina, bojaeja, slimibas, pesimisms, degradacija, sadalisanas pa sastavdalam.

 

Runajot par likumiem, pamatlikums ir lidzigs pievelk lidzigu, jeb lidzigs atstums preteju. Konkreta situacija sis likums izpauzas sekojosi, iekseja SATVA pievelk arejas SATVAS un atstums arejas TAMAS. Tiesi tas pats preteji starp TAMAS un SATVA. RADZAS ir robezstavoklis, kurs kapina, attista situaciju, lai “luzuma” momenta, noskanojums parslegtos par SATVA vai TAMAS. RADZAS stavokli ir gruti ilglaicigi uztureties. Jo izteiktaks RADZAS stavoklis, jo vairak tiek patereti resursi. Tas ir ka ar automasinu ilgstosi braukt ar mazu parnesumu un lielu gazi un motora apgriezieniem vai stradat vairakas diennaktis pec kartas bez miega. Diena pati par sevi ietvers darbibu, kustibu, dinamiku – RADZAS dabu. Un nakts ir nosacits “miera” stavoklis, kas sevi ietver SATVISKU vai TAMAS dabu, kas izpauzas no rita:

u      SATVA – mostamies pirms Saules (620) mozi, atputusies, pacilati, optimistiski, jauka garastavokli, no gultas izkapjam uzreiz (maksimali 5 minutes pec pamosanas) un dodamies preti Laimei. Velamies dzivot un kalpot citiem.

u      TAMAS – modinatajs mus modina pec Saules (620). Negribas celties, negribas dzivot, ko darit, sasprindzinaties. Gribas vel pagulet kaut paris minutes un atkal iesligstam miega. Tad mus atkal modina modinatajs vai jau majinieki, celties negribas. Prats mums saka: “Tacu paguli vel paris minutes, atslabinies. Tu tacu vakar tik smagi esi stradajis. Tu esi pelnijis atpusties un pagulet. Pagulesi, un tad labi atputies varesi atri un labi izdarit visus dienas darbus.” Beigu beigas iztrausamies no gultas, klistam pa maju vai “lidojam” dienas gaitas. Esam nomakti, neapmierinati vai ari uzbudinati, ka sodien ir tik agri jacelas. Gruti nakt pie samanas, attapties no miega un sapniem. Tad iedzer kafiju vai stipru melno vai zalo teju, ievelk kadu dumu, ienem 50 gramus, lai kaut ka dabutu mozumu, mierinot sevi ar domu, ka driz atkal bus sestdiena, svetdiena, kad ta labi vares izguleties – lidz kadiem divpadsmitiem vai vieniem.

Vai ir pazistami gan vienadi, gan otradi riti? Ja pavero to dienu, tad dienas ari izversas lidzigas ritam:

u      visas lietas vienkarsi iet no rokas. Ja ari rodas kads sarezgijums, tad vins atrisinas pats no sevis, vai ar mazu piepuli, sagadajot mazas neertibas, atgadinot, ka dzive jabut uzmanigam – SATVISKA diena.

u      mes skrienam, skrienam, skrienam, steidzamies, lietas nevedas, iesprust, visadi parpratumi. Uz ielas citi auto vaditaji parvietojas tada “atruma”, it ka brauktu pec naves. Muzigie korki, sastregumi uz ielam, papiros, notikumos, domas, ka dzen izmisuma. Tacu es varu! Es esmu mierigs. Es esmu mierigs. Es esmu mierigs, mes sev atgadinam un pieliekot maksimalu piepuli “triecoties ar galvu siena” mes izsitam vai neizsitam sev celu. Tad pargurusi, nopulejusies, nomocijusies mes atvelkamies majas, kads atsligst pie televizora ... – RADZISKA diena;

u      ar laiku esam izlidusi no gultas, jo gribas tacu est un galu gala tacu vajadzetu ari ko padarit. Ar laiku esam kaut ka tikusi lidz transportam, darba, savam kreslam, atsestamies un atkal ir labi. Var mazliet atvilkt elpu uz sagaidit pusdienlaiku, pusdienas, atputu un tad jau vakars. Majas, pie televizora un baudam dzivi, iejutoties kino varonu ada, vel pirms miega kaut ko apedam un ap 1 nakti jau laizamies miega vai “atlustam” uz divana pie nakts parraides – TAMAS diena.

 

Ta ir nolemtiba vai musu pasu izvele? Gan, gan! Runajot par matematiku jau tika piemineta vektoriala, sai gadijuma divdimensionalaja plakne. Jebkura dzives momenta saskaras musu ieksejo GUNU vektoru ar arejo GUNU vektoriem, summejas pec vektoru algebras principa, un jau nakamaja bridi si summa klust par musu ieksejo GUNU – gribam vai negribam mes to. Zinam vai nezinam. Ta teikt, nezinasana neatbrivo no atbildibas.

 

Paris vardos, skatoties uz pirkstiem, ka izpauzas si vektoriala algebra? Pienemsim, ka dotaja bridi manas ieksejas GUNAS ir sekojosa stavokli a S6, R11, T4. Tas izpauzas, ka esmu noskanots rikoties, veikt kadu darbibu (R11), pozitivi tendets (S8), tomer ieksa ir kads sarugtinajums, aizvainojums vai iepriekseja vilsanas (T3). Ir jauks laiks un man planots aizbraukt pasauloties un karstajas juras smiltis izlasit kadu gramatu. Braucot sabojas laiks, kas var traucet man realizet savus planus. Tad jau savelkas makoni un sak lit. Ta ka velos sauloties, tad manas sajutas sim lietum kaut kada TAMAS daba (T5), kaut kada RADZAS daba (R-8), jo tas man piespiez rikoties, mainit savus planus cita virziena, tapec minus zime. Kaut kada SATVA daba (S2), jo man patik lietus, it seviski tas maigs un silts kads ir patreiz. Ka rezultata mans ieksejais noskanojums, jeb GUNAS mainas: S(6+4=10), R(11-8=3), T(4+5=9). Dotaja bridi gataviba ko mainit ir kluvusi mazaka (R3), pozitivas (S10) un negativas (T9) emocijas ir saasinajusas. Tomer parsvaru gust pozitivas (S10 – T9 = S1), un izkapjot no vilciena tomer speju kaut kada mera pozitivi S1 (tacu ne tik pozitivi ka no rita S6) raudzities uz situaciju. Ta ka mans rita merkis bija doties uz juru, izkapjot no vilciena dodos juras virziena. Siltais lietus, kas man patik, turpina vairot pozitivo noskanojumu S(1+2=3), pieejot pie juras izradas, ka udens ir silts ka piens S(3+4=7), saasinas velme (R5) peldeties R(3+5=8), metos udeni. Udens ir vienkarsi lielisks, dzidrs, maz cilveku, laiks svaigs un nav vairs dienas svelme. Kartigi no sirds izpeldos, gustos pozitivas emocijas (S11) un sadedzinot energiju (R-7), izpeldu krasta.Uz doto bridi mans noskanojums jau ir sekojoss: S(7+11=18), R(8-7=1), T(9). Nemot vera pat traucejosos faktoru T9, mans noskanojums kopuma ir pozitivs S18-T9=S9, mana acu prieksa nez no kurienes iznirst tuksa, sauca nojume, kas pie tam vel pasarga no veja (S10) – tirais brinums un Dieva davana. Ta ka es vel esmu gatavs rikoties (R1) un noskanojums jau ir vel uzlabojies S(9+10=19) par tik ko piedzivota brinuma, dodos (R-1) uz nojumi. Tuvojoties nojumei, mani ar jaunu sparu atdzims velme lasit (R8) milo (S10) gramatu. Iekartojos ta ertak izklajot savu dvieli vel siltajas (S4) saku lasit. Ta mans noskanojums uz doto bridi jau ir S(19+10=29), R(1-1+8=8), T(9). Vai absolutos skaitlos skatoties S20, R8, T0. Protams, tas tik elementari izskatas tadel, ka dotaja piemera tiek nemta vera tikai dala no apstakliem, tacu butiba ir ta pati. Realaja dzive sie S..., R..., un T... ir simtiem un tukstosiem, kas vienlaicigi ietekme musu dzivi un ta momenta noskanojumu. Atgriezoties pie pirma likuma lidzigs pievelk lidzigu, mes dodamies uz vietam, tiekamies ar cilvekiem, lietojam lietas, daram darbibas, kas atbilst musu ieksejai dabai vai GUNAI. Citiem vardiem runajot pozitivi orientetie cilveki tiecas uz pozitivo un negativi orientetie uz negativo (skatit 1. dalu - Cilveks, kurs mekle dzive “labas”, “pozitivas”, “gaisas” puses), ka rezultata vairo (RADZAS) sevi pozitivo (SATVA) vai negativo (TAMAS) noskanojumu (GUNU). Ta teikt: “Sliceja glabsana pasa sliceja rokas”. Vai ka saka skolotajs O.Torsunovs, Vedu vai tikumisko likumu pielietosana dod jebkuram cilvekam iespeju izmainit situaciju gimene, darba, sava apkartne, veidojot un mainot savu raksturu, pat ar otru (citiem) par to nerunajot. Ka rezultata, citi cilveki, lietas, notikumi izmainas it ka pasi par sevi. Ja sai parmainu procesa labprat vel iesaistas citi, tad ta jau ir Dieva davana. Tomer savstarpejas attiecibas visvairak grauj “attiecibu noskaidrosana”. Labaki rezultati ir tad, ja mes pasi mainam sevi un atbalstam citus vinu gaitas un merkos. Ta ir viss Dieviskakas kalposana, kas jau dod vietu piedzivot istus Dieva brinumus.

 

Kas ir slimibas simptomi un slimiba Vediska skatijuma?

Tie izpauzas tikai un vienigi tad, ja cilveks ir noversies no Dieva. Slimibas simptomi un slimibas ir bridinajuma un aizlieguma zimes uz musu dzives cela:

u      slimibas simptomi ir “bridinajuma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak bistami”, “Straujs likums”, “Likumains cels”.

u      slimibas ir “aizlieguma zimju grupa”, no kuram dazi nosaukumi izskatas sadi: “Talak ta iet aizliegts”, “Augstpratigajiem talak aizliegts”, “Lepnajiem talak aizliegts”.

 


Gara stavokla saistiba ar edienu un esanas vidi

 

Skaidribai

Kaislibai

Tumsibai

Citas gara stavokla izpausmes

harmonija, balanss, optimisms, velme dzivot, laime, lidzsvars, miers, sasniegto merku baudisana, labklajiba, veseliba, klusuma skana

disharmonija, disbalans, dinamika, tieksanas un merki, transformacija, degsana, kustiba, pasiedvesma

nezina, bojaeja, slimibas, riebums, pesimisms, degradacija, velme mirt, slimiba, pusana, sadalisanas pa sastavdalam; iedvesma no malas; iztuksotibas smaguma sajutu,

Parlieciba par taisnibu

Dievs pasauli radijis absoluti taisnigu

taisniba vai netaisniba izriet no manas darbibas

pasaule nav taisnibas

Ietekme

attista, paplasina, atira apzinu, palidz koncentreties, uzlabo atminu;

dod speku, noturibu, apmierinatibu

kaut kas no abam pusem

sasaurina, piesarno apzinu, izsauc degradaciju, nogurumu, apatiju, sliktu dusu

Vide, vieta

klusa, patikama, tira, sakopta, svaiga, izvedinata, plasa, majiga, miliga

kaut kas no abam pusem

skala, nepatikama, netira, nesakopta vide; sastavejies, piepipets gaiss;
izteikti saura, nemajiga, nemiliga vieta

Skanas

klusums vai skan gariga, klasiska, religiska muzika

kaut kas no abam pusem

skan uzbudinosa vai nomacosa muzika, paraleli skan televizors, vai radio, lasa avizi, zurnalu vai gramatu

Galds vai esanas vieta

erts, tirs, varbut ziedi, galdauts, uz galda esanai piederigas lietas

kaut kas no abam pusem

neerts, netirs, varbut apklats ar avizi, netiru galdautu, uz galda atrodas krami, tuksas pudeles, izsmeki un citas esanai nevajadzigas lietas

Edienreizu laiki

brokastis no 6 lidz 8;

pusdienas no 11 lidz 14;

vakarinas lidz 19 ; piens no 19 lidz 7

kaut kas no abam pusem

ed kad sanak, arpus esanas laikiem skaidriba,
ed mazak ka 2 stunda pirms guletiesanas

un/vai pa nakti (iznemot pienu)

Smarzas

patikamas, jaukas, milas, simpatiskas

asas, siva, salas, pretrunigas

smacigas, riebigas, pretigas, nomacosas

Garsas

sabalansetas visas 6 garsas –
salds, sals, skabs, ass, rukts, sivs *,
 dabiska produkta garsa izteiktaka par garsvielu garsu

izteikti domine kada garsa, biezak: salda, sala, asa

ediens bezgarsigs, vai ari izteiktak jutama garsvielu garsa, ka pasa produkta garsas ipasibas

Ediena sagatavots

mierigi un lidzsvaroti tira, kartiga, svaiga, sakopta virtuve; laba, milosa, svetiga noskanojuma

kaut kas no abam pusem

steiga, saraustiti, vieta, kur nav tiriba, kartiba; piesmacis gaiss; slikta, nomakta, dusmiga noskana

Ediens

tvirts (iznemot putras), patikams, smarzigs, svaigs (lidz 3 st. no pagatavosanas), skaists, izskatigs

kaut kas no abam pusem

miksts, salipis, nav skaists, nav patikams sastavejies gatavots agrak ka 3 st. pirms esana iznemot Prasadam

Dzerieni

svaigas sulas, udens, piena produkti,
arstniecisko zalu  tejas

zala un melna teja, kafija,
gazeti dzerieni

alkohols, sastavejusas sulas un dzerieni,

dzerieni ar sliktu smarzu

Edienreizu produkti

brokastis – augli, piena produkti, saldumi;

pusdienas – gandriz viss, miltu edieni;

vakarinas – darzeni, siers, biezpiens bez cukura

kaut kas no abam pusem

savadaka kartiba, ka skaidriba

Produkti

daudz svaigu produktu

kaut kas no abam pusem

maz svaigu produktu, plasi izmanto subproduktus

Dzivnieku valsts 

vegetars ediens, bez galas, zivim, olam un juras veltem – krabjiem, gliemjiem, garnelem utt.

kaut kas no abam pusem

plasi izmanto galu, zivis, olas un juras veltes – krabjiem, gliemjiem, garnelem utt.

Ediena piedavasana

pirms esanas tiek kadam piedavats: Dievam, Padieviem, Svetiem cilvekiem, Skolotajiem, Senciem, Gariem, putniniem, cieminiem, vecakajiem gimenes locekliem.

kaut kas no abam pusem

gatavo sev un ed pasi, vai perk veikala jau sagatavotus edienus, vai ed tikai arpus majas (iznemot Dievam piedavatu edienu)

Esana

ed sezot, mierigi, briva atmosfera, edienreizes regularas, skaidri iezimejas brokastis, pusdienas, vakarinas ar vismaz 2. st. pauzi

kaut kas no abam pusem

ed stavot, loti atri, vai ari loti ilgi (visu dienu no vietas), ed kad sanak, nav skaidru edienreizu

*svarigi viena edienreize izvairities no loti izteiktu garsu salikuma: salds + sals. Piemeram tortei “Kristine” uzed virsu salitu gurki vai silki lai neskebina

 

Gara stavokla saistiba ar gimeni un partnerattiecibam

 

Skaidribai

Kaislibai

Tumsibai

Izpratne par gimenes dzivi

Ir absoluta patiesiba mana dzive. Ja dzivoju pec Dieva likumiem, tad dodu labumu visiem un rezultata atgriezos muzigajas majas pie Dieva.

Vairak vajag rupeties par sevi. Kaut ari ir gimenes cilvek, vairak domat par sevi un izlikties, ka rupejas par partneri un gimeni.

Vajag pamest sievu un darit to, ko patik. Laimes vienalga nav un nebus gimene, tapec es vienkarsi daru ta, ka velos un uzskatu par pareizu.

Progress gimene

Progress gimene ir iespejams, ja es pildu savus pienakumus saskana ar Dieva likumiem.

Progress ir iespejam, ja es daru ta, ka uzskatu par pareizu un to ari pieprasu no citiem.

Gimenes dzive progress nav iespejams.

Sievietes izpratne par viru

Virs pamata skatas un kalpo Dievam.

Virs pamata skatas un kalpo vinai.

Sieviete mekle iespeju baudit dzivi bez ipasas starpibas-gimene vai arpus tas.

Sieva pret viru

Ciena, paklausiga, laipna  un uztver viru ka skolotaju (Guru).

 

 

Viriesa speja

Vest gimeni pie Dieva

 

 

Centru saskana

Augstako centru saskana (4-7)

Pirmo tris centru saskana

Nav vispar jel kadas saskanas

 

 

 

 

 


Gara stavoklu izpausmes saistiba ar 26 svetas personibas ipasibam.

Ipasibas

Skaidriba

Kaislibas

Tumsiba

Bezbailiba

Balstas uz Sveto rakstu apguvi un zinasanam par to, ka mes pec dabas esam muzigi.

Parlieciba par saviem vai savu aizstavju spekiem (valsts, radinieki, medicina, nauda, vara).

Bezbailiba ka iluzijas rezultats, domajot, ka dzivos saja kermeni muzigi.

Apzinas tiriba

Attistit sevi svetas personibas ipasibas.

Uzskatit savu apzinu par loti tiru, pastavigi visiem uz to noradit un lepoties ar savam zinasanam.

Aiz tumsibas uzskatit sevi par Dievu vai Vina inkarnaciju, nesaprotot, kadas ipasibas piemit Dievam un kadas vina dalinam.

Gariga izglitosanas

Ieverot visus civilizetas dzives principus un zinosas personibas vadiba apgut svetos rakstus. Zinat, kas ir skaidriba  un kadas ir tas prieksrocibas  salidzinajuma ar kaislibu un tumsibu.

Apgut visu, kas pagadas, bez skirosanas un uzskatit to par garigam zinasanam tikai tapec, ka kads ta teicis. Apgut ta saucamas garigas zinasanas, lai valditu par materialo dabu un cilvekiem.

Garigo zinasanu attistiba tumsiba – tas nozime apgut garigas zinasanas, bet vienlaicigi ignoret visus principus un likumus, ko tas sludina. Tadas zinasanas ir meligas, butiba iluzoras, kludainas, neautoritativas.

Ziedosana (davanu dosana)

Tiek izdarita aiz pienakuma apzinas, nevis tapec, lai iegutu kaut ko preti. Ta notiek pareiza laika, pareiza vieta, un ziedojums tiek dots ta cienigam cilvekam.

Ziedojums, ko izdara tapec, lai dabutu kaut ko preti, bauditu sava darba auglus; ziedojums, ko izdara nelabprat.

Izdarits netira (apganita) vieta nepiemerota laika, dots necienigiem cilvekiem vai ari bez pienacigas uzmanibas, cienas cilvekam, kas ir ziedojuma cienigs.

Paskontrole

Nenodoties savu juteklu baudam vairak ka nepieciesams. Ar mierigu pratu ir jaizpilda savs pienakums, atmetot visas domas par panakumiem un neveiksmem.

Nodarboties ar fiziskiem vingrinajumiem, ar jogu, lai bauditu specigu un veselu kermeni, censties iegut neparastas spejas, lai klutu slavens un iegutu varu par citiem cilvekiem.

Turet sevi dusmas, naidu, veikt askezes, lai kaitetu kadam.

Upuresana

Izdarita aiz pienakuma apzinas, bez velmes gut labumu un sava darba auglus

Izdarita, veloties gut labumu un sava darba auglus.

Izdarita apvainojosa prata noskana, bez zinasanam par sekam, kas, bez saubam, var nest tikai launu.

Sveto rakstu apgusana

Notiek ar merki iemacities pareizi pildit savus pienakumus un pamazam attirit apzinu.

Tie, kas apgust Svetos Rakstus kaislibas, vienmer pretstata sis zinasanas visam citam un tadejadi sej religiozu naidu.

Garigas zinasanas tiek apgutas bez pienacigas vadibas, bez garigo principu ieverosanas, turklat tiek raditas sevis pasa teorijas un idejas, ko nav apstiprinajusas garigas autoritates.

Askeze

Kermena, prata un runas askezes, ko izdara, lai attiritu apzinu.

Dazada piepulesanas, lai sasniegtu kadus materialus panakumus.

Labpratiga atteiksanas no kaut ka, atteiksanas, kas nak par launu kermenim vai apkartejiem cilvekiem un noved pie cilveka apzinas degradacijas. Tas viss tiek darits kaut kadu mulkigu ideju varda.

Vienkarsiba

Nenodarboties ar politiku, neliekulot, but atvertam pret patiesibu.

Izskatities vienkarsam, lai iekarotu uzticibu vai gutu labumu.

Vienkarsa letticiba un mulkiba.

Nevardarbiba

Cilvekam nevajag darit neko, kas rada citiem ciesanas vai grutibas.

Sunu, kaku, jurascucinu aizsardziba, bet vienlaiciga govju nogalinasana.

Centieni pasargat cilveku no garigam zinasanam, ko vinam it ka ar varu uzspiez no malas.

Patiesigums

Patiesigums nozime, ka fakti jaattelo tadi, kadi tie ir, citu laba.

Runat patiesibu tikai tad, ja tas ir izdevigi.

Runat patiesibu, veloties aizskart cilveka patmilibu, saprast ar patiesibu to, kas ir izdevigi sev un par launu citiem.

Atbrivosanas no dusmam

Pamatojoties uz svetajiem rakstiem, kultivet sevi speju nedusmoties, nebut aizkaitinamam.

Paturet dusmas sevi.

Apspiest jutas, lai daritu launus darbus.

Pasatteiksanas

Cilvekam pastavigi jadara tas, kas vinam palidz garigaja progresa, un jaatsakas no ta, kas trauce nodarboties ar sevis apzinasanos.

Atteikties ar merki – sasniegt dievisku baudu.

Areja atsacisanas. Rikoties ka mukam, kas ir atsacijies no visa, iekseji pastavigi koncentrejoties uz jutekliskam baudam. Uzdot sevi par tadu, kurs ir atsacijies, bet turpinat parkapt garigas dzives principus.

Miers (samierinasanas)

Miers – tas nozime baudit mieru sevi pasa.

Cilveks klust mierigs, apmierinats, izjutot parejosu materialu laimi.

Izjut mieru miega, apreibinosu lidzeklu, miesas baudu rezultata, kas nodara launumu sevis apzinasanas cela.

Izvairisanas no trukumu meklesana citos

Skatities uz visiem cilvekiem ar Sveto Rakstu acim un censties visiem palidzet izveleties pareizo celu. Nekad nenosodit cilveku, vinam klat neesot, nenodarboties ar baumosanu. Visas piezimes izsacit tikai ar labestibu sirdi un mieru, tikai tada gadijuma, kad piezime ir vieta.

Iegut visus milosa cilveka slavu, lai sagadatu sev labu reputaciju un labu karjeru. Kritizet visus, iznemot savus draugus.

Izlikties neredzam nelikumibas, lai neiekultos nepatiksanas.

Lidzjutiba pret visam dzivajam butnem

Pec slavenu augstsirdigu sveto domam, tas, kurs izjut sapes, redzot svesas ciesanas, un priecajas par svesu laimi, ir lidzcietigs un pilda muzigos religijas likumus.

Izradit zelumu tikai pret tuviem cilvekiem un nepamanit visu parejo ciesanas.

Iesaistit cilveku greciga darbiba, tumsonibas del domajot, ka tas vinam palidzes.

Briviba no alkatibas

Neizjust personisku interesi par cita ipasumu, cita sievu un cita slavu.

Izlikties nesavtigam, vienlaikus domajot tikai par pasa izdevigumu, ieguvumiem un slavu.

Bezsaimnieciskums attieciba uz cita ipasumu, kam seko zadzibas, laupisana un iecietiba pret nelikumibam.

Labestiba

Nesavtiga velesanas darit labus darbus, nevelesanas darit launu.

Iztureties pret radiniekiem un tuviem cilvekiem labak neka pret visiem parejiem, sentimentala labestiba.

But labam tikai aiz lielam bailem vai pardzivojuma un apstaklu ietekme atri nomainit labestibas jutas uz tiesi pretejam.

Pazemiba

Attistit sevi pazemibu atbilstosi Sveto Rakstu noradijumiem.

Kadam padota karjerista pazemiba.

Izlikties par pazemigu cilveku, lepojoties ar savu stavokli.

Stingra noteiktiba (apnemiba)

Noteiktiba, kas ved uz atteiksanos, zinasanam, Sveto Rakstu apguvi.

Parlieka noteiktiba, censoties iegut materialus labumus.

Noteikta apnemsanas apmierinat juteklus, dzivot pasa apmierinajumam.

Merktieciba

Merktieciba Sveto Rakstu apguve.

Merktieciba materialo labumu ieguve.

Merktieciba attieciba uz to, kas noved pie degradacijas (narkotikas, prostitucija, varmaciba).

Piedosana

Saskana ar svetajiem rakstiem izkopj sevi speju piedot visiem.

Apsola piedot, ja no ta bus kads labums.

Piedod nevis tapec, ka censas piedot visiem, bet aiz vajuma.

Izturiba

Tikumiska izturiba ir nesatricinama apnemiba, ko balsta jogas praktizesana, kas tadejadi kontrole prata un juteklu darbibu, dzivi.

Izturibai, ar kadu cilveks tiecas pec religijas, ekonomiskas attistibas un juteklu apmierinasanas augliem, ir kaislibu daba.

Izturiba, kas nepalidz parvaret miegu, bailes, skumjas, drumumu un maldus, tada izturiba pieder tumsibai.

Tiriba

Telpu ikdienas uzkopsana un pastaviga kermena uzturesana tiriba.

Demonstrativi radit tiru un pievilcigu kermena un dzivokla izskatu, izmantojot dazadus aromatizatorus.

Vilk tiru apgerbu uz netiras, nemazgatas miesas.

Briviba no skaudibas

Ieaudzinat sevi brivibu no skaudibas, balstoties uz svetajiem rakstiem.

Neapskaust tuviniekus un draugus, vienlaikus apskauzot visus parejos.

Neapskaust, jo nesaprast kaut ka parakumu ( mulkibas del).

Briviba no godkares (pieticiba, kautriba)

Pieticiba nozime, ka cilvekam nav jatiecas pec ta, lai citi vinu godinatu.

Sievietes kautriba, redzot virieti un otradi.

Izlikties pieticigam.

Tabula Nr.__ sastadita saskana ar Olega Torsunova gramatu “Prata smalkais kermenis”

 

Pastav 26 svetas personibas iezimes, jeb rakstura ipasibas.

Tas uzskaititas "Bhagavad-gita" un citos svetajos rakstos. Pilnibas sasniegsana pat viena no sim rakstura ipasibam dara cilveku patiesam zinosu. Bet tas, kurs sasniedzis apskaidribu visas 26, patiesam ir ieguvis apzinas plasumu, nevis tas, kurs iemacijies no galvas visu enciklopediju. Isuma apskatisim visas svetas personibas ipasibas.

 

Ka ar Ajurvedas palidzibu var ietekmet, uzkrat vai izskiest sis GUNAS?

Ka jau minets 1. dala, Ajurvedas pamata ir pieci pirmelelementi un divas “darba” pamatvides: raksturs un ediens. Tad sikak praktiski apskatisim vidi, edinu, raksturu, kas butiski ietekme sis GUNAS. Ka pamatu izmantojot tabulas “Noskanojumu un GUNU izpausmes saistiba ar edienu” un “Noskanojumu un GUNU izpausmes saistiba ar 26 svetas personibas ipasibam.” (Praktiska dala.)

 

Jautajumi, atbildes, diskusijas, debates:

 

4.       dala – Paris vardos par berniem Vediska skatijuma

 

Katrai no butnem piedzimstot ir sava misija, kas izriet no vina dzives uzdevuma. Saskana ar so dzives uzdevumu, tiek izveleta viena no 8 400 000 dzivibas formam (skatiet sikak - saskana ar Vedam ir 8 400 000 dzivibas formas), vieta, “gimene” un laiks, kura butne piedzimst.

 

Katrs berns pats izvelas savu celu, laiku un gimeni sai pasaule. Dzimsanas bridi sanemt tos vecakus, radiniekus un lidzcilvekus, ar kuriem vinam ir visciesakas saites, kas izpauzas divejadas:

u      karmiskas - nemot vera ieprieksejo dzivju labos un sliktos darbus, tas veidojas “pozitivas” un “negativas”;

u      beznosacijuma milestibas – dvesele izvelas nak uz sis zemes palidzet radiniekiem un apkartejiem cilvekiem tiekties pie Dieva. Vinam ir absoluta briviba seit rikoties, ka ari atnakt un aiziet jebkura laika.

 

Katram cilvekam ir tris kermeni:

u      STULA SHARERA – rupjais, materialais kermenis;

u      SHUKSHMA SHARERA – smalkais, nematerialais kermenis;

u      KAKANA SHARERA – celonu, seku kermenis.

 

Katrs cilveks piedzimst ar savu misiju, kuras nosaciti var sadalit cetras grupas:

u      kalpotaji – kalpo, palidzot citiem veikt savu misiju;

u      tirgotaji – kalpo, veicot “materialo” apmainas procesu;

u      karotaji, vaditaji, politiki – kalpo, veidojot un uzturot sabiedrisko kartibu;

u      praviesi, skolotaji, arsti, psihologi – kalpo, palidzot citiem veikt savu misiju.

 

Kapec mes vispar piedzimstam materialaja pasaule, uz zemes?

No Vediska viedokla cilveka majas ir uz augstakajam planetam, muziga sabiedriba ar Dievu. Esat ar Dievu lidzas, tai pat laika zemaki par Dievu, dala sava iedomiba, augstpratiba, egoisma sak sajusties ka pats Dievs, lidz ar to paaugstinot sevi virs Dieva. Tad dievs “saka” – labi, ja jau Tu esi tads “Dievs”, tad radisu Tev pasauli, kura varesi parvaldit, kalpot un rupeties par apkartejiem. Tad talak pats izvelies, vai velies dzivot tai iluziju pasaule, vai atgriezties majas. Ta mes seit klustam par “Dievu” tada kludaina izpratne, ka mes iedomajamies. Varam it ka radit, noteikts, kontrolet, vadit, ietekmet, paklaut un nogalinat citus sev lidzigos. Jo Dievs ari mus radija pec sava tela un lidzibas (Bibele 1. Moz. 1:27).  Ja ieklausas, tad tik biezi ikdiena es forma var dzirdet tadus vardus: radiju, noteicu, kontroleju, vadu, ietekmeju, paklauju vai nogalinu citu. Saskana ar vedam, ja ejam garigas apzinasanas celu, tad tikai kaut ko mums darit iespejams ar sevi. Pret citiem mums iespejams realizet savu darbibu tikai un vienigi ar Dieva zinu (ielikt precizu citatu – “ne mats no cilveka galvas, nenokritis bez Dieva zina”). Tai pat laika mes nesam atbildibu par jebkuru darbibu. Cits iedomajas, ka vada valstu, cits ka uznemumu, cits karaspeku, gimeni. Pat tad, ja cilveks ir nabadzigs un ik ka nav ko vadit, vins panem kaki vai suni un pavel: “sedi”, “guli”, “ed”.

 

Vecaku pirmais pienakums pret bernu.

Saskana ar Vedam vecaku pirmais pienakums pret bernu ir milet vinu pilniga beznosacijumu milestiba un vest pie Dieva. Runajot par audzinasanu, pat tad, ja vecaki palidzes bernam iemacities tikai un vienigi vienu prasmi: “Klausities, Klausit vecakos”, tad var uzskatit, ka vini savu audzinasanu ir veikusu veiksmigi un talako jau berns apgus pats pie tiem, kuros vins klausisies. Par to jau rupesies Dievs. Viena no butiskam degradacijas pakapem un atslegam ir tas, ka cilveks uzskata: “Es pats varu! a Es viens pats varu! a Es esmu gudraks par vinu, citiem, visiem! a Man nav jaklausa un jarekinas ar apkartejiem!” So uzskatu del rodas daudzi konflikti, revolucijas un pasaules kari. Ja vien mes spejam ieklausities taja, ko mums velas pateikt vecaki, draugi, skolotaji, nejaus garamgajejs, sirds, sirdsapzina, tad mes izvairamies no daudzam jo daudzam likstam.

 

Talak minesu dazas pazimes un galvenas rakstura iezimes, kuras svarigi attistit atbilstosas grupas berniem un velak pieaugusajiem.

 

pazimes

rakstura ipasibas

kalpotaji

patik pasam darit, palidzet praktiskus ikdienas darbus

klausisanas, klausisana,  noradijumu izpildisana, palausanas, respektesana

tirgotaji

patik krat, mainities, meklet paslabumu, veikt darijumus –
es tev ... so, a tu man ... to

nesavtiba, dasnums

karotaji

patik cinities, ieroci, vadit, ietekmet, noteikt, kontrolet

taisnigums

praviesi

patik izzinat likumus, likumsakaribas, morali, tikumu,

patit mierinat, samilot, kalpot

tikumiskums, patiesigums

 

 

Ko darit, lai harmonizetu savstarpejas bernu un vecaku attiecibas?

Vedas maca sakt ar sevi, un izmanot savu raksturu, dienas ritumu un tradicijas, izmainas visa vide mums apkart, tai skaita virs, sieva, berni, vecaki, gimenes draugi. Vedas dod praktiskus darbibas principus, kas integrejami jebkura religiskaja tradicija. Pamatprincips un sturakmens Dievs personala vai inpersonala forma, kurs veido gimenes asi, merki un pasralizaciju. Ka nakamo var minet gimenes vecako un tradiciju turesanu un godinasanu. Berns cienit, godat, respektet vecakus macas no ta, ka mes pasi cienam, godajam, respektejam savus vecakus. Ir nacies dzirdet tadus izteicienus: “Mamma jau no sim lietam neko nesaprot, tadel nav ko ar vinu runat par ...” Tadel nav ari ko brinities, ka musu berni sasniedzot 13-15 gadu vecumu saka tiesi so pasu frazi: “Senci jau no sim lietam neko nesaprot, tadel nav ko ar viniem runat par ...”

 

Tevu tevi laipas met;

Bernu, berni laipojiet.

Ta bernini laipojiet,

Lai pietika muzinam.

Tevu tevi tiltu taisa,
Lai bernini nolaipoja;
Tie bernini nolaipos,
Kas klaus' teva, mamulinas.

                                           Latv.taut.dz.

 

Si tautas dziesma atspogulu sentevu gudribu, ka saglabajot paaudzu pectecibu, bernu berniem tiek dots tas, kas vajadzigs muzinam. No paaudzes paaudze tiek nodota attieksme pret dzivi un tikumiskie likumi. Tiesi tas veicina dzives stabilitati un labklajibu. Garidznieks un psihoterapeits Helingers ar praktiskiem piemeriem parada, ka atdzistot savus vecakus vinu pecteciba, apjausot, ka tas ko vini iedeva ir pats labakais, kas bija iespejams tai laika un tai vieta, sakartojas savstarpejas. No paaudzu paaudzem cilveks sanem pamatenergiju, kas lauj piedzivot harmoniskas attiecibas. Par to pasu runa Vedas caur BG 1.39.-42., kad Arjuna dalas savas pardomas ar Krsnu: (39Ja dzimta iet boja, tad izzud muzsenas gimenes parasas un parejie gimenes locekli klust bezdievji. 40Krsna, kad gimene valda bezdievji, tad sievietes klust netiklas. Vrsni pecteci, izvirstot gimenes sievietem, rodas negribeti pecnaceji. 41egribeti pecnaceji parvers dzivi par elli gan pasai gimenei, gan ari gimenes tradiciju iznicinatajiem. Sadu samaitatu gimenu senci krit, jo tiem vairs netiek ziedots ne ediens, ne udens. 42Gimenes tradiciju graveju greks rada negribetus pecnacejus un posta muzsenos sabiedribas un gimenes labklajibas pamatus.)

 

Vediska skatijuma berni ir vecakiem savu trukums noversanas poligons, ja vecaki pasi par maz kopj savu raksturu. Ja vecaki pietiekosi kop savu raksturu, tad berni ir lieliski, burvigi un jauki. Berni spilgti, ka palielinamaja spoguli, parada vecaku labas un sliktas ipasibas.

5.                Izmantota literatura un citi informacijas avoti

1.      Prabhupada S., Bhagavad-Gita kada ta ir. The Bhaktivedanta book trust 1990.

2.      Bibele. Latvijas Bibeles biedriba 2000.

3.      www.siets.lv  - Latviesu tautasdziesmu elektroniska kratuve

4.      www.torsunov.lv - Olega Torsunova majas lapa

5.      www.sanga.lv - Vediskas kulturas portals Latvija

 

6.       Pielikumi un pleves

Mazliet par konspekta autoru.

 

Esmu dzimis, audzi un sacis macities Sigulda, laimigu vecaku gimene ka loti gaidits un milets berns. Vecaki deva dzilas nozimes vardu Janis, kas sanskrita Jani nozime patiesibas, dzives cels, un Tevu Tevu uzvardu Ozolins. Joprojam izjutu vecaku un dzimtas Milestibu, atbalstu, lugsanas un gadibu, par ko esmu loti pateicigs Dievam, ka izvelejies tik jauku gimeni, kura piedzimt. Vecaki un vecmamina deva iespeja izjust un piedzivot smalkas pasaules arus materialas pasaules, ievedot apburosaja un parsteigumiem bagataja valstiba. Tas bija tik aizrautigi verot un dzivot sais tik dazadajas pasaules, apzinoties pastavigo, Dievisko, Dveselisko un Nemirstigo dzivo dabu saskare ar mainigo, zudoso, mirstigo, pasauligo dabu. Redzet so iluziju pasauli, kurai reizem it ka noticam, un kura medzam iekrist ka slazdos, ja atsakamies no Dieva iedibinatas kartibas. Vecmamina, ka ticigs cilveks ieveda kalposanas un Dieva varu atkartosanas prakse, harmoniski savienojot Tevu Tevu Dabas Dievibas un Kristigo ticibu. Gadiem ejot arvien vairak ar Dieva zelastibu speju apjaust un pateikties Dievam par so Vina davanu apjaust pasauli kopvesaluma. Ieraudzit, ka vecmamina man macija tikumiskas pamatvertiba atklajot dalu no Dievturibas, Kristietibas, Budisma  un Vediskas kulturas. Talak dzive devusi iespejas macities gan tradicionalaja pamata izglitibas un muzikas skola. Deva iespeju papildus piedzivot dazadas makslas un sporta jomas: gleznosana, zimesana, stikla apstrade, dziedasana, tautas un modernas dejas, hokejs, skepmesana, sambo un briva cina. Tas deva iespeja dzivi izjust plasaka un dzilaka kopvesaluma, apjausot katra, pat vissikaka un nepatikamaka notikuma lielo nozimi cela pie Dieva. Apjaust patiesibu, ka Dievam nav ne mazas, ne lielas musu izpausmes - butibu nosaka musu degsme cela uz muzigam majam.

            Ta liktena upe Gauja, ir metusi loku lokus starp dualo: materialo un garigo, eksakto un humanitaro, mirstigi un muzigo, pasauligo un Dievisko. Pirmo augstako izglitibu sanemu datortehnologiju joma, otro pedagogija, paraleli apgustot psihologiju. Zinatnisko darbibu veltiju divam temam: uzticesanas attistisana; virietis un sieviete ka gimenes vaditaji. Apzinatos harmonijas un Dieva meklejuma celos esmu iedzilinajies etnografija, Dievturiba, Teze, Katolicisma, Budisma un Luteranisma. Petijis Milestibas likumus Helingera skatijuma, krasu terapiju - AuraSomu, austrumu medicinu CiGun, Tibetas medicinu, Samonismu, holotropo elposanu un citas jomas, kas palidz apjaust cilveka Dievisko dabu. Sie meklejuma celi lava izjust doto dzives uzdevumu un piepildijumu - but Dieva kalpu kalpam. Esmu kludijies un pielaidis daudzas, smagas kludas, nodarot sapes lidzcilvekiem. Si sapiga pieredze pastiprina merktiecigu harmoniju it visa, merktiecibu uz Dievu.

            Sobrid ka vediskais psihologs, pedagogs, izaugsmes grupu treneris kalpoju cilvekiem, kas tiecas uz savu pienakumu apzinasanos un harmoniju it visa. Kalpoju butnem, kas tiecas kalpot Dievam, kalpojot ikvienai dzivai radibai.

 

            Pildot savu pienakumu, esmu atverts latviesu un krievu valodas sniegt lekcijas, vadit praktiskas izaugsmes grupas, seminarus, uzstaties un publiceties masu medijos, lasit referatus un sniegt individualas konsultacijas.

 

Ar cienu, pateiciba un milestiba Jusu kalps Janis Ozolins

www.lavisans.lv, kojo@ml.lv, 9482277

 

 


6.1.     Vediska dieta

 

Doktora O.Torsunova Vediskas kulturas konsultativais centrs Riga, O. Kalpaka bulvaris7, talrunis 7504949, fakss 7504948 info@anahata.lv, www.torsunov.ru, www.sanga.lv Izstradato produktu tabulu aizsarga autortiesibas © O.Torsunovs

 

Katram iespejams sastadit individualo dietu, ka rezultata iegut konkreta produkta piemerotiba savai ikdienas dietai, iegustot sekojosa principa vertejumu:

1.    Nav piemerots.

2.    Nemaz nav piemerots, bet reizem var lietot.

3.    Nav piemerots, bet var lietot 1 x nedela.

4.    Pielaujams pievienot edienam nelielos daudzumos.

5. Var pievienot edienam pastavigi nelielos daudzumos.

6. Der, var lietot reizem lielos daudzumos un pastavigi nelielos daudzumos.

7. Der, var normali lietot uztura, iznemot slimibu paasinajumu periodos.

8. Var lietot uztura pastavigi (arstnieciski).

9. Ir ar dazam arstnieciskam ipasibam.

10.   Ir ar specigu arstniecisku darbibu.

 

Nosakamais produkts Jums piemerots sados gadijumos:

1.          Smarza patikama, viegla, svaiga, "vesa".

2.    Bez aromata, ir neitrala (pie sakratisanas un seviski tuvu pie deguna pieliekot, paradas svaigums.

3.          Ir ar stipru aromatu, bet smarza viegla, svaiga, patikama.

4.    Produktam ir patikama, vesa, svaiga smarza, bet paradas vieglas asuma, siltuma, skabuma,
puteklainuma, saldenuma, rugtuma, zemes pazimes.

 

Nosakamais produkts Jums nav piemerots sados gadijumos:

  1. Produktam ir patikams un silts aromats, bet nav svaiguma un vesuma, pie tam var but salds,
    skabs, rugts, sals, ass, puteklains, zemains.
  2. Ja jutat, ka smarza nepatik, ir nepatikama.
  3. Aromats neitrals (pie sakratisanas paradas puteklainums).

 

Tada veida mes izvelamies arstesanai tikai tos produktus, kas Jums ir piemeroti. Izmantojot uztura tikai tos, jus iegustiet iespeju loti maigi, bez komplikacijam un efektivi izarstet savu organismu. Ir dazadi viedokli par to, kas ir dieta. Vieni apgalvo, ka skabi aboli ir dieta, citi, ka tikai dzervenes, vel citi, ka urins, bet Vedas apgalvo, ka dieta ir tas, kas jums absoluti ir piemerots pec smarzas. Katram ir sava dieta, Jus redzesiet, ka katram tas ir individuali- visas sis zinasanas ir Vedas.

Mazliet par badosanos

Cilvekam jabadojas atkariba no savas apzinas limena. Un vienmer jabadojas, zinot kapec to dara. Piemeram, lai attiritu savu apzinu, ir jabadojas 40 dienas. Bet to var darit tikai tas, kurs saprot, kas ir gariga praktika. Si saprasana nav vienkarsa lieta. Ja cilveks badojas vairak par divam dienam, tas nozime, ka vins padaris planu smalko kermeni. Sada cilveka jutiba pieaugs, un vinam bus loti gruti -dzivot sabiedriba. Vins jutis lielas ciesanas, kaut ari organisms attirisies. Bet attirisanas bus maksliga, jo neieaudzinot sevi rakstura labas ipasibas, stiprak jutis apkartejo pasauli, nepareizi uz to reages, lidz ar to radis sev psihiskas un fiziskas problemas. Cilvekam radisies alergiskas reakcijas, imunitates traucejumi, saaukstesanas slimibas, sakara ar to, ka klust jutigaks. Tapec vienkarsam cilvekam jabadojas vienu dienu. Vedas norada uz divam dienam menesi, kas ir seviski labveligas, lai badotos. Sis dienas sauc par EKADASI. Tas ir vienpadsmitaja augosa meness diena un vienpadsmitaja dilstosa meness diena. Sajas dienas notiek speciga visas zemes apganisana, uzkrajas speciga garigas atmosferas apganisana, uzkrajas netira gariga energija. Sajas dienas labak vispar neest graudaugu un paksaugu baribu, pat ja nebadojaties. Saja laika graudu un paksaugu bariba stipri piesarno apzinu. Sajas dienas ir visvairak avariju, stridu, nelaimes gadijumu. Tadel sajas dienas EKADASI labak necelot, nenoskaidrot savstarpejas attiecibas. Sajas dienas vislabak badoties vai nelietot uztura graudaugu un pupu edienus, ja nevelaties badoties.

Atgadinam. Saldu ir labi un derigi lietot lidz 9:00 no rita, bet velak tas var but par iemeslu daudzam slimibam.







 

Augli

 

7-19

Abols

 

9-15

Ananass

 

10-15

Apelsins

 

7-16

Aprikozes

 

11-17

Avokado

 

7-20

Banans

 

8-19

Bumbieris

 

11-16

Citrons

 

10-18

Granatabols

 

11-15

Greipfruts

 

7-19

Hurma

 

8-16

Kivi

 

9-16

Mandarins

 

8-16

Mango

 

9-16

Nektarins

 

9-18

Olivas

 

7-15

Persiks

 

 

Zavetie augli

 

7-19

Aboli

 

7-16

Aprikozes

 

8-19

Bumbieris

 

6-19

Dateles

 

6-17

Melnas plumes

 

6-21

Rozines

 

5-19

Viges

 

 

Ogas

 

11-17

Arbuzs

 

10-17

Aronija

 

7-19

Avenes

 

6-16

Barbele

 

6-18

Erkskogas

 

10-18

Irbenes

 

9-18

Janogas baltas

 

11-16

Janogas sarkanas

 

10-19

Kirbis

 

8-16

Kirsi (visna)

 

7-18

Kirsi saldie (ceresna)

 

8-18

Mellenes

 

9-16

Melone

 

8-18

Mezrozite

 

7-16

Plumes

 

8-18

Smilserkskis

 

7-20

Upenes

 

10-21

Vilkabele

 

7-18

Vinogas

 

10-16

Zemenes darza

 

7-18

Zemenes meza

 

 

Darzeni

 

11-16

Baklazans

 

10-19

Bietes

 

8-16

Brokoli

 

9-19

Burkani

 

10-20

Cukini

 

10-18

Gurkis

 

10-20

Kabacis

 

10-17

Kalis (racenis)

 

9-18

Kaposti briseles

 

11-18

Kaposts

 

11-16

Kaposts kiniesu

 

11-16

Kaposts puku

 

11-15

Kartupeli

 

11-17

Paprika

 

9-20

Patisons

 

11-15

Rediss

 

11-15

Rutks melnais

 

11-17

Rutks zalais

 

11-15

Tomats

 

 

Zalumi

 

9-16

Dilles

 

10-17

Koriadrs (kindza)

 

9-17

Pasternaks

 

11-18

Petersilis

 

11-20

Salati

 

9-16

Selerijas lapas

 

9-15

Selerijas saknes

 

11-16

Skabenes

 

11-18

Spinati

 

 

Rieksti

 

7-20

Brazilijas rieksti

 

8-20

Ciedru rieksti

 

10-17

Kesju rieksti

 

6-21

Kokosrieksts

 

11-16

Kirbju seklas

 

10-17

Lazdu rieksti

 

11-14

Linu seklas

 

7-19

Mandeles

 

6-19

Pistacijas

 

9-17

Saulespuku seklas

 

7-18

Sezams

 

7-20

Valrieksti

 

9-18

Zemes rieksti

 



Paksaugi

 

10-15

Dalas (lecas)

 

11-14

Kukuruza

 

11-14

Mass

 

11-14

Pupinas

 

11-14

Pupu zirni

 

11-14

Soja

 

11-14

Viki

 

11-14

Zirni pelekie

 

11-14

Zirni zalie

 

 

Putraimi

 

11-14

Auzas

 

11-14

Baltmaize

 

8-20

Griki

 

11-14

Grubas

 

10-15

Kukuruzas putraimi

 

11-14

Kviesu milti

 

11-14

Manna

 

11-14

Makaroni

 

11-14

Prosa

 

11-14

Risi – apalie

 

11-14

Risi – Basmati

 

11-14

Risi – brunie

 

11-14

Risi – gargraudu

 

11-14

Risi – savvalas

 

11-14

Rupjmaize, rudzi

 

 

Piena produkti

 

9-18

Biezpiens

 

6-19

Gi (kausets sviests)

 

7-16

Jogurts

 

8-16

Kefirs

 

7-19

Krejums

 

0-7;
19-24

Piens

 

7-19

Rjazenka

 

10-16

Ruguspiens

 

9-17

Siers (brinza)

 

9-19

Siers (panirs)

 

6-19

Sviests

 

 

Augu ellas

 

11-15

Kukuruzas ella

 

9-18

Olivella

 

9-16

Saulespuku ella

 

11-14

Sezama (kunzuta)

 

11-15

Sinepju ella

 

10-16

Sojas ella

 

 

Citi produkti

 

8-18

Karkade

 

6-18

Medus gaisas

 

6-18

Medus tumsais

 

9-17

Melna sals

 

 

Garsvielas

 

6-21

Aniss

 

11-17

Asafetida

 

5-17

Badjans

 

8-17

Baziliks

 

11-14

Estragons

 

5-21

Fenhelis

 

10-17

Ingvers

 

11-17

Kalindzi

 

6-17

Kanelis

 

7-21

Kardamons zalais

 

11-16

Koriandrs

 

11-18

Krustnaglinas

 

10-16

Kumins

 

10-17

Kurkuma

 

7-18

Kimenes

 

10-15

Lauru lapas

 

10-15

Magone

 

11-14

Majorans

 

10-17

Mango pulveris

 

11-16

Muskatrieksts

 

11-14

Paprika

 

11-15

Pipari melnie

 

11-14

Pipari sarkanie

 

11-19

Pipari smarzigie

 

11-16

Pipars cili

 

6-21

Rozmarins

 

6-14

Safrans

 

11-14

Sinepes dzeltenas

 

11-14

Sinepes melnas

 

10-14

Sambalas augli

 

10-15

Sambalas lapas
(kasuri methi)

 

5-17

Vanila

 

Copyright © O.Torsunovs

www.torsunov.ru, www.sanga.lv


 

6.2.   Vedisko pirmelementu izpausmes

 

TATTVAS

Pirmelementi

AKASHA

telpa

VAIJU

vejs, gaiss

AGNI

uguns, gaisma

APAS

udens

PRITHI

zeme

Izpausme

vieta, kura izvietojas visi notikumi un pirmelementi

kustibas kermeni

virietis, apzina, transformacija

sieviete, tecesana, virziba, transports, Milestiba

struktura, forma, ciets

TANMATRA

SHABDA

skana

SPARSHA

taktilie pieskarieni

RUPA

redze

RASA

garsa

GANPHA

smarzas

Ja TANMATRA balansa

labi dzird, mazak problemas, pienem ka tas ir, pienem karmu

laba taktila komunikacija ar sevi un citiem

laba redze un gremosana

mazak ed lai apmierinatu garsas izjutu apzina (smadzenes), salda garsa ir Milestibai, patikamam emocijam

harmoniska smarzas izjuta

Darb. organi:

devejs-sanemejs

Mute - Ausis

Rokas – Ada

Kajas - Acis

Fails – Mele

Anuss-Deguns

Svera

Komunikacija

Nervi, domasana atrums,

Virietis tiecas

Kungis, atmina,

Uzbarosanas, novajesana, milestiba

Struktura,

Sieviete tiecas

Vieta telpa, vide

Centrs

ZR

DA

ZA

DR

---

---

---

---

---

---

Krasa

Violets

Dumakaini zals

Sarkans

Balts

Dzeltens

Forma

 

Ovals

Trissturis

Pusmenesis

Kvadrats

Darbibas veids

Domas, Prieksstati

Jebkuras zinasanas vai uzdevumi

Smags darbs

Miers

Krasana Uzkrajumu veidosana

Gataviba

Vientuliba

Darbiba, kustiba

Merku sasniegsana

Savienosanas, attiecibas

Izdzivosana

Raksturs

Atverts

Satraukums,nemiers

Uzliesmojoss

Vess

Noturigs

Ipasibas

ego (axamxara)

Seksualitate

Naidigums

Piekersanas

Mantkariba

Garsa

Rukta

Siva, Savelkosa

Asa, Dedzinosa

Sala

Salda

DOSHA

slikti

VATA

Prana – vejs, dinamika, viegla dosha

PITA

Tejas–zults, skabe, Virietis

KAFA

Ojas – glotas, Sieviete

Ja disbalans, tiek trauceta:

80% slimibu, bailes, nervu slimibas, problemas veidot un uzturet attiecibas

gremosana, sirds slimibas

stabilitate, forma, milestiba, lidzjutiba

Skatoties filmu

Baidas, uztraucas, plasi komentari

Sit, agresija, isi izsaucieni

Raud, skums

Laiks, vide

Sauss

Karsts

Slapjs

Gada laiki

oktobris - marts

junijs - oktobris

marts – junijs

Diennakts laiki

3 – 7 un 15 – 19

11 – 15 un 23 – 3

7 – 11 un 19 - 23

Vecums

no 55 lidz kermena navei

no 25 lidz 55

no rasanas lidz 25

Galvas dalas

zem deguna

deguns

virs deguna

Sportiski

maratonisti

sprinteri

smagatleti

Amati

generaldirektors

virziena vaditaj

izpilddirektors

revidents

gramatvedis

proceduru cilveks

 


6.3.     Slimibas un to simptomi

 

Svetie likumi un bausli – “Noradijumu zimes”: tas ievies vai atcel noteiktu celu satiksmes rezimu.*

 

 

 

Slimibas simptomi – “Bridinajuma Zimes”: tas bridina vaditaju par tuvosanos bistamam celu posmam. Braucot par so cela posmu, vaditajam jarikojas atbilstosi apstakliem.*

 

 

 

Slimiba – “Aizlieguma zimes”: tas nosaka vai atcel noteiktus celu satiksmes ierobezojumus.*

 

 

* definicijas no LR celu satiksmes noteikumu gramatinas.

 

7.       Idejas, kuras nav vel ieliktas kopeja struktura!

 

Doktors Dzjans (Krievija, Habarovska) veica zinatniskos eksperimentus ar augu seklu, dzivnieku un putnu embriju biolaukiem (smalkiem kermeniem). Doktors Dzjans apstaroja vistas olu ar pilena biolauku un piedzima vista ar pleznam. Lidziga veida veica ari citus eksperimentus, kas apliecinaja lauka ietekmi uz fizisko kermeni.

 

 

7.1.    Vardu skaidrojumi:

 

Vedas: (Svesvardu vardnica. Jumava)

§         Izcelsme - sanskr. veda 'zinasanas'.

§         Senindiesu svetas gramatas, vecakie (15.-6. gs. p. m. e.) indiesu literaturas teksti, kas sarakstiti sanskrita ("Rigveda", "Samaveda", "Jadzurveda" un "Atharvaveda").

 

Krievu – latviesu vardnica:

§         āåäąņü – zinat, parzinat, vadit,

§         ķåāåäåķčå – nezina

§         āåäåķčå – vadisana, kartosana, kompetence, parzinasana, parzina, vesana

§         ķåāåäīģūé – nepazistams, nezinams, neizprotams

 

Sinonimu vardnica

Vedas - lietv. dzesma; elsa; vedas; dvesma; pusma; vesma; 

 

Starp notikumu un musu reakciju ir atskiriba, pauze, kaut kada nobide, kuru nosaka musu ticiba un griba. Taja ir cilveka briva griba reaget uz apstakliem.

 

7.2.    Mahabharatas citati

 

“Nav vaditaja, kurs butu varenaks par padotajiem vai valsti (uznemumu). Vaditaja tris galvenie pienakumi: aizstavet padotos, uzstadit un aizstavet taisnigumu un iecelt nakamo vaditaju, kam piemit sadas ipasibas.” Mahabharata 1.s (sakuma___)

 

“Sievietei japiemit trijam ipasibam : sirdsapzinai, spejai iedvesmot, lidzjutibai” Mahabharata 1.s.40.m.

 

“Solijums, kas dots bez dzilas izsversanas var nest tikai sapes. Tadel svarigi to izsvert pirms dosanas” Mahabharata 1.s.43.m.

 

“Zinasanas rada samierinasanos, samierinasanas cilveku veido par {dastojnim}, patiesa {dastoinstva} rada bagatibu, tikumiski izlietota bagatiba rada patiesu Laimi” Mahabharata 2.s.25.m.

 

“Gulbis lido uz diviem sparniem: zinasanas un darbiba. Ja Gulbim ir viens sparns, tad tam nav jega, jo ar vienu sparnu nav iespejams lidot.”. Mahabharata 2.s.26.m.

 

“Ja esi nolemis rikoties, labi apskati sis ricibas gala rezultatu (sekas). Citadi si riciba var klut par Tavu galu”. Mahabharata 2.s.26.m.

 

“Gala rezultats pienaks pats un nav nozime - vai darbiba bija pareiza vai nepareiza” Mahabharata 2.s.27.m.

 

“Teva klausisana un godinasana ir labaka darbiba un tas ir vienigais cels uz labklajibu” Mahabharata 2.s.28.m.

 

“Gudrajam ir 10 reizes lielakas tiesibas, ka skolotajam, tevam ir 100 reizes lielakas tiesibas, ka gudrajam, matei ir 1000 reizes lielakas tiesibas, ka tevam. Jo dels var but slikts dels, tacu matei nav iespejams but sliktai, jo katra mate ir ka mate Zeme, kurai nav iespejams nodot savus bernus.” Mahabharata 2.s.28.m.

 

“Tradicijas, etika, zinasanas un samierinasanas – cetras durvis uz mierigu pratu!” Mahabharata.

 

“Ja skolniekam nav kaisliga velesanas, tad ko var izdarit skolotaja? Zinasanas ir seklas un pratam jabut augligam, lai tas iesetu”

 

“Ksatrijam (vaditajam) ir divi ienaidnieki: miegs un nogurums, ka ari divi draugi: smags darbs un piesardziba. Tas Ksatrijs, kurs var uzvaret sos ienaidniekus un sadraudzeties ar draugiem, nav uzvarams” 22.se. 28.min.

 

“Augstpratiba ir Ksatrija ienaidnieks, jo parada vina vajumu. Tikai samierinasanas ved uz progresu” 22.s.33.m

 

“Bezmiegs ir 3 veidu cilvekiem: kuru ienaidnieks ir loti stiprs, tiem, kas visu pazaudejusi un zaglim” Mahabharata 42.s.40.m.

 

“Vaditajs, kurs mekle patverumu melos, redzes, ka vina ietekme arvien samazinasies.”  Mahabharata 43.s.39.m.

 

“Vaditajam, kuram skauz citu bagatiba, drosme, gods, laime un otra laba slava, nav iespejams but veiksmigam.”  Mahabharata 43.s.39.m.